RUSENGLAT
Rojas Ostas Pārvalde

Rojas ostas noteikumi

Izdoti saskaņā ar
Likuma par ostām 6. panta 1. daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Rojas ostas pārvaldīšanu Likumā par ostām, ostas nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā realizē Rojas ostas pārvalde.

2. Rojas ostas kopējās hidrotehniskās būves, navigācijas iekārtas, visu ostas akvatoriju un sauszemes daļu pārvalda Rojas ostas pārvalde. Privātās hidrotehniskās būves atrodas Rojas ostas pārvaldes pārraudzībā atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp būves īpašnieku un ostas pārvaldi.

3. Rojas ostas noteikumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ienāk Rojas ostā, kā arī komercsabiedrībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atrodas vai darbojas Rojas ostas teritorijā. Rojas ostas noteikumu izpildi kontrolē Rojas ostas pārvalde un ostas kapteinis.

4. Kontroli par kuģu satiksmes drošību ostā un tās pieejās veic ostas kapteinis.

5. Šie noteikumi neatbrīvo no Latvijas Republikā ratificēto starptautisko konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu, Latvijas Republikas likumu un labas jūras prakses ievērošanas ostā.

6. Ostas vai ostas daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumi Nr. 277 „Noteikumi par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām”.

7. Ostas kapteinim ir tiesības pieprasīt no visām ostas sauszemes teritorijā un  akvatorijā esošajām juridiskajām personām, kā arī no ostā esošo kuģu kapteiņiem, nodot viņa rīcībā nepieciešamos peldošos un tehniskos līdzekļus, ja tie nepieciešami cilvēku dzīvības glābšanai, avāriju novēršanai un avāriju seku likvidācijai.

II. Ostas robežas

8. Rojas ostas teritorijas robežas, ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2008. gada 19. maija Noteikumiem Nr. 350 „Noteikumi par Rojas ostas robežu noteikšanu”

9.  Rojas ostas pieejas kanāla  platums ir 60 metri, priekšostas kanāls 60 metri, iekšējais kanāls 35 metri pie ūdens līmeņa 0.00 m.  Ostas vadlīnijas virziens ir   215 0    - 35 0 Rojas ostā ir 9 piestātnes ar kopējo garumu 814 m.

9.1 piestātnes Nr. 1; Nr. 5; Nr. 7; Nr. 8 un Nr. 9  tiek izmantotas zvejas un citu kuģu kravas operācijām un stāvēšanai;

9.2 piestātnes Nr.2 un Nr.3  kuģu stāvēšanai;

9.3  peldošā piestātne Nr. 2a- jahtu stāvēšanai;

9.4 piestātne Nr.4 tiek izmantota remontā esošo kuģu stāvēšanai. Tai piekļaujas kuģu remonta slips ar 250 t celtspēju un torņu celtnis ar 3 t celtspēju;

9.5 piestātne Nr.6- kravas operāciju veikšanai, bet tās ziemeļu gals zvejas laivu apkalpošanai un stāvēšanai

III. Ostas maksas un maksas par pakalpojumiem

10. Saskaņā ar „Rojas ostas maksu un ostas pakalpojumu maksimālajiem robežlīmeņiem ” ( apstiprinātiem Rojas ostas valdes sēdē 10. 10. 2007.) Rojas ostā noteiktas šādas ostas maksas:
10.1. tonnāžas maksa
10.2. kanāla maksa
10.3. pasažieru maksa
10.4. mazo kuģu maksa
10.5. piestātnes maksa
10.6. loču maksa
10.7. sanitārā maks

11. Rojas ostas pārvalde apstiprina maksimālos tarifu robežlīmeņus šādu kuģiem sniedzamo pakalpojumu apmaksai:
11.1 maksai par tauvošanas darbu izpildi;
11.2 maksai par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu
11.3 maksai par ostas peldošo līdzekļu izmantošanu;
11.4 maksai par jahtu stāvvietu
11.5 maksai par dzeramā ūdens apgādi;
11.6 maksai par kuģu ugunsdrošības pārbaudēm un apliecību izsniegšanu.

12. Sanitārā maksa  ietver maksu par visu veidu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no kuģiem, kas ir uz kuģa, tam ienākot, vai radušies tiem stāvot ostā, izņemot piesārņotos balasta ūdeņus vai tanku mazgājamos ūdeņus.

13. Maksa par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu tiek iekasēta no kuģiem, kuri netiek aplikti ar sanitāro maksu, kā arī par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kas neietilpst sanitārajā maksā.

14. Aģents veic ostas maksu par maksu par pakalpojumiem iekasēšanu no kuģiem un maksājumu pārskaitīšanu Rojas ostas pārvaldei saskaņā ar ostas tarifiem.

15. Ostas maksu un maksu par pakalpojumiem paredzētos atvieglojumus pielieto saskaņā ar ostas pārvaldes apstiprinātajām ostas maksām un pakalpojumu tarifu robežlīmeņiem.

IV. Piestātņu un citu nekustamo īpašumu lietošana

16. Par piestātņu tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā un pārraudzību, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu un prasību ievērošanu pilnībā atbild tās īpašnieks vai valdītājs:
16.1 par piestātni Nr. 1; Nr. 7; Nr. 8; Nr. 9 Rojas ostas pārvalde
16.2 par piestātnēm Nr.2; Nr. 3; Nr. 4; Nr. 5; Nr.6 SIA „Līcis 93”
16.3 par peldošo piestātni Nr.2a  Rojas ostas pārvalde.

17. Īpašus piestātnes apsaimniekošanas noteikumus nosaka piestātnes īpašnieks, saskaņojot ar ostas pārvaldi.

18. Smagu kravu nokraušana un smagu transporta līdzekļu darbība piestātņu zonā pieļaujama pēc atļaujas saņemšanas no piestātņu īpašniekiem.

19. Ja piestātnes tehniskais stāvoklis neatbilst kuģu drošas pietauvošanās prasībām, ostas kapteinis var aizliegt to lietot.

20. Kuģi tuvojas piestātnei ar minimālo ātrumu. Visu bojājumu novēršana, ko kuģis nodarījis ostas būvēm, notiek uz kuģu īpašnieka rēķina.

21. Neapbūvētas tauvas joslas izmatošana kuģu piestāšanai, pārziemošanai, būvei un remontam, kravu kraušanai un uzglabāšanai, kā arī jebkāda veida būvniecība tajā ir atļauta, saskaņojot ar ostas pārvaldi.

22. Ārkārtas situācijas, lai nodrošinātu cilvēku vai kuģu drošību, vai lai novērstu avāriju, dabas katastrofu vai piesārņojumu sekas, ostas pārvaldei ir tiesības izmantot piestātnes un tauvas joslu bez īpašnieka vai nomnieka atļaujas.

V. Ostas piestātnes un to sagatavošana

23. Par piestātnes savlaicīgu un kvalitatīvu sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām atbild tās īpašnieks vai valdītājs.

24. Piestātņu sagatavošanā ietilpst:
24.1 dziļumu uzturēšana projektā paredzētā līmeni pie piestātnes un tā pieejās;
24.2 piestātnes aprīkojuma uzturēšana kārtībā;
24.3 piestātnes apgaismošana diennakts tumšajā laikā;
24.4 ledus salaušana pie piestātnes un tās pieejas ziemas laikā;
24.5 sniega notīrīšana;
24.6 tauvotāju nodrošināšana;
24.7 tīrības un kārtības uzturēšana piestātnē;
24.8 piestātnes nodrošināšana ar glābšanas riņķiem un atkritumu urnām.

25. Ledus salaušanu pie piestātnes un tā pieejas veic piestātnes īpašnieks uz sava rēķina.

26. Piestātņu noslogošana ar kravu vai transporta līdzekļiem pieļaujama saskaņā ar piestātņu īpašnieka norādījumiem, saskaņojot ar ostas kapteini.

27. Aizliegts nokraut kravu 2 m platā joslā no piestātnes malas.

28. Piestātnes gatavību pārbauda un atļauju kuģiem garākiem par 40 m pietauvoties vai attauvoties  dod ostas kapteinis.

VI. Kuģu ienākšanas, iziešanas kārtība un ostas formalitātes

29. Formalitātes, kuģim ienākot ostā un izejot no tās, tai skaitā informācijas apmaiņu par kuģu un ostu aizsardzības jautājumiem, veic Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

30.  Informāciju par kuģu, izņemot vietējās nozīmes zvejas kuģu, pienākšanu Rojas ostas reidā kuģu kapteiņi patstāvīgi, vai ar aģentu starpniecību paziņo Rojas  ostas kapteinim (1.pielikums) 72 stundas (atkārtojot to 48 un 24 stundas) pirms kuģa pienākšanas.

31. Kuģus, kuri ir devuši šo noteikumu 24.punktā paredzēto informāciju un saņēmuši apstiprinājumu no kravas īpašnieka vai tā pilnvarotas personas un piestātnes īpašnieka, pieņem ostā rindas kārtībā, kādā tie pienāk Rojas ostas ārējā reidā.

32.  Kuģiem, kuri ir snieguši šo noteikumu 24.punktā paredzēto informāciju par pienākšanas laiku Rojas ostas reidā, ir priekšroka salīdzinājumā ar kuģiem, no kuriem šāda informācija nav saņemta.

33.  Kuģa kapteinis vai kuģa aģents informācijā par kuģa pienākšanu sniedz datus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

34.  Ja uz kuģa atrodas bīstama krava, par to ziņo atsevišķi saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumiem Nr. 592 “Kārtība kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.

35.  Kuģa kapteinis vai kuģa aģents divas stundas pirms kuģa pienākšanas pie “P” (pieņemšanas) bojas paziņo ostas kapteinim precizētu kuģa pienākšanas laiku.

36.  Ziemas navigācijas laikā kuģa kapteinis vai kuģu aģents kuģošanai ledus apstākļos sniedz šādu papildus informāciju:
36.1.  ledus klase;
36.2.  kuģa tehniskā stāvokļa īpatnības, kas var iespaidot kuģošanu ledū;
36.3.  dzenskrūves materiāls;
36.4.  dzinēja jauda.

37.  Ja notikušas izmaiņas kuģa apkalpē vai tehniskajā stāvoklī pēc kuģa iziešanas noformēšanas, kuģa kapteinis vai kuģa aģents par tām ziņo ostas kapteinim un gaida tālākos norādījumus.

38.  Atpūtas kuģu (izņemot airu laivu, ūdensmotociklu un motorlaivu) ienākšanas/iziešanas formalitātes veic attiecīgās kontroles iestādes atbilstoši kontroli regulējošiem normatīviem aktiem

39.  Bez ostas formalitāšu nokārtošanas kuģis no ostas drīkst iziet, lai veiktu glābšanas darbus, par to paziņojot ostas kapteinim un saņemot attiecīgus norādījumus.

40.  Kuģim, izejot no ostas, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3 ͦ, bet galsvere uz priekšgalu drīkst būt ne vairāk kā 0.3 % no kuģa ūdenslīnijas garuma. Kuģa (liellaivas) klāja krava, izejot, ienākot vai manevrējot ostā, nedrīkst apgrūtināt kapteinim vai locim novērot navigācijas zīmes.

41.  Kuģis, kuram šo noteikumu ietvaros nav nepieciešami loča pakalpojumi, izņemot vietējās nozīmes zvejas kuģi, var sākt kustību no reida uz piestātni tikai ar ostas Kapteiņa dienesta atļauju.

42.  Kuģa aizturēšana ostā vai arests notiek saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
                                    
VII. Kuģošanas drošība

43.  Maksimālo kuģu iegrimi kuģošanas kanālā un ostas akvatorijā pie 0,00 nosaka ar ostas kapteiņa atbilstošu rīkojumu.

44.  Rojas ostā pieļaujamie kuģu izmēri kuģošanas kanālā un akvatorijā ir šādi: garums 115 m, platums 20 m, augstums nav ierobežots. Kuģu izmēri pie piestātnēm ir noteikti šo noteikumu 2.pielikumā “Piestātņu shēma Rojas ostā”. Lielāka platuma kuģu ienākšanu ostā saskaņo ar ostas kapteini.

45.  Ostas ūdeņos ievēro 1972.gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG - 72).

46. Pienākot pie pieņemšanas (“P”) bojas, kā arī kuģojot ostā, sazināšanās ar ostas Kapteiņa dienestu notiek pa radio ultraīsviļņiem (ŪĪV) vai mobilo tālruni. Izsaukuma signāli un izsaukuma un darba kanāli ir šādi:
46.1.  Ostas kapteinim:
46.1.1. izsaukuma signāls - “Rojas osta” (Roja port);
46.1.2.  izsaukšanas kanāls - UĪV 16.kanāls vai mobilais tālrunis (1.pielikums); darba sakari - UĪV 10.kanālā vai pa mobilo tālruni;
46.2. Loča izsaukums:
46.2.1. izsaukuma signāls - “Rojas  locis” (Roja pilot)
46.2.2. izsaukšanas kanāls - UĪV 10. kanāls vai mobilais tālrunis (1.pielikums); darba sakari – UĪV 10. kanālā vai pa mobilo tālruni.

47.  Ostas ārējā reidā esošie kuģi nedrīkst traucēt pa kuģa ceļu no ostas izejošos kuģus.
 
48. Aizliegts kuģot ostā vai iziet no tās, ja kuģa apkalpei nav kvalifikāciju apliecinoši dokumenti.

49.  Uz visiem kuģiem, kas atrodas Rojas ostas teritorijā, ir pacelti savas valsts un Latvijas Republikas karogi atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
 
50.  Loča pakalpojumi, ienākot, izejot vai pārvietojoties ostā, ir obligāti visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 60 m.

51. Loču pakalpojumi tiek sniegti tikai diennakts gaišajā laikā. Izņēmumi iespējami saskaņojot ar ostas kapteini, loci un kuģa kapteini.

52. Loci uzņem uz kuģa vai nodod uz loča kuģi pie pieņemšanas (“P”) bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie „P” bojas nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini, var loča uzņemšanas vietu izmainīt vai veikt kuģa ievešanu vai izvešanu loču kuģa ķīļūdenī, neuzkāpjot uz ievedamā vai izvedamā kuģa. Šajos gadījumos kuģis netiek atbrīvots no loču maksas.

53.  Ostas velkoņa izmantošanas kārtību nosaka ostas kapteinis, saskaņojot to ar loci. Ostas velkoņa izmantošana kuģiem, kuru garums ir lielāks par 60 m, ir obligāta. Ostas velkoņa izmantošana ir obligāta liellaivām ar kopējo velkoņa un liellaivas garumu 60 metri un lielāku.

54.  Satiksme uz kuģu ceļa notiek vienā virzienā. Vienlaicīga kuģu iziešana un ienākšana ostā ir aizliegta, izņemot kuģus, kuru garums ir mazāks par 30 m.

55. Kuģošana akvatorijā un kanālā ir aizliegta:
55.1.  ja dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēja ātrums  pārsniedz 14 m/s vai viļņošanās 1m
55.2.  ja ziemeļu, ziemeļrietumu , ziemeļu austrumu , austrumu un dienvidaustrumu vēja ātrums pārsniedz 10 m/s vai viļņošanās 1m
55.3.  liellaivām – ja vēja ātrums pārsniedz 8 m/s;
55.4.  redzamība mazāka par 0.5 jūdzēm.
55.5.  intensīvas ledus iešanas vai dreifa laikā.

56. Atkarībā no vēja virziena, straumes ātruma, viļņošanos reidā un citiem faktoriem ostas kapteinis var pieļaut atkāpes no šo noteikumu 55. punktā noteiktajiem ierobežojumiem.

57.  Kuģu un citu kuģošanas līdzekļu gaitas ātrums ostā nedrīkst pārsniegt 4  mezglus.

58. Ostas akvatorijā katrs velkonis var vilkt tikai vienu kuģošanas līdzekli.

59.  Kuģu apdzīšana uz kuģa ceļa un ostā ir aizliegta, izņemot kuģus, kuru garums ir mazāks par 30 metriem.

60.  Par kuģu pārvietošanos ostā ziņo ostas kapteinim.

61.  Kuģa gaitas izmēģinājumus pēc remonta saskaņo ar ostas kapteini. Izmēģinājuma braucienam saņem klasifikācijas sabiedrības atļauju.

62.  Buru kuģu (un jahtu ) ienākšana ostā, iziešana no ostas un pārvietošanās tajā ir atļauta tikai ar mehānisko dzinēju, saskaņojot ar ostas kapteini.

63.  Atpūtas kuģu kustība un vējdēļu burāšana nedrīkst traucēt pārējo kuģošanas līdzekļu (kuģu) satiksmei.

64.  Personām, kuras vada kuģošanas līdzekli, ir attiecīgi tā vadīšanas tiesības apliecinoši dokumenti.

65.  Kuģis (arī ja to velk), atrodoties gaitā ostas akvatorijā, ir pastāvīgi gatavs izmest enkuru.

66.  Kuģi, kuri pārvadā pasažierus ostas akvatorijā un reidā, ir nodrošināti ar glābšanas līdzekļiem atbilstoši cilvēku skaitam uz kuģa.

67.  Kapteinis, kura kuģim draud nogrimšana ostas ūdeņos, par to nekavējoties ziņo ostas kapteinim, un dara visu, lai kuģis nenogrimtu ostas akvatorijas kuģojamā daļā. Gadījumos, ja kuģis ir ieguvis tik lielu sūci, ka to nav iespējams novērst, to novieto remonta  slipā uz grunts.

68.  Par jebkuru negadījumu, ugunsgrēku un uzsēšanos uz sēkļa, nelaimes gadījumu un bojājumiem, kas nodarīti kuģiem, ostas būvēm un navigācijas ierīcēm, kuģa kapteinis nekavējoties ziņo ostas kapteinim. Ostas kapteinis veic jūras negadījumu sākotnējo izmeklēšanu par visiem ostā vai kuģošanas kanālā notikušajiem negadījumiem, tai skaitā, liecību un dokumentu iegūšanu.

69.  Kuģu sadursmes gadījumā ostas akvatorijā, abu kuģu kapteiņi sniedz savstarpēju palīdzību cilvēku glābšanā.

70. Ostas kapteinis ir tiesīgs jūras negadījuma izmeklēšanas nolūkos aizturēt kuģi ne ilgāk kā uz 24 stundām, tai skaitā kuģi, kas ir bijis iesaistīts negadījumā, bet nav guvis bojājumus, ir jūras spējīgs, gatavojas iziešanai no ostas vai jau iziet no ostas.

71. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostas valsts kontroli, ostas kapteinis nodrošina lēmuma par kuģa aizturēšanu vai kuģa operāciju apturēšanu izpildi ostā. Kuģa arestu nodrošina saskaņā ar starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

72.  Kuģi, veicot kravas operācijas ostā, seko laika prognozēm, ūdens līmeņa un kuģu iegrimju svārstībām.

73.  Ziemas navigācijas laikā kuģošana notiek saskaņā ar faktiskajiem ledus apstākļiem Rīgas jūras līcī, ostā un kuģu tehniskajām iespējām. Lēmumus par kuģošanas iespējām ziemas navigācijas laikā ostā pieņem ostas kapteinis. Ostas kapteinis ir tiesīgs noteikt papildus ierobežojumus (piem. min. dzinēja jauda, min. ledus klase, min. kravnesība u.c.) kuģiem, kuri ziemas navigācijas laikā ienāk ostā.

74.  Kuģu satiksme ostā intensīvas ledus iešanas laikā ostas akvatorijā  ir aizliegta.

75. Stāvēšana uz enkura ostas akvatorijā tam neparedzētās vietās un uz kuģu ceļa ir aizliegta.

76. Zemūdens darbus ostā drīkst veikt tikai pēc to saskaņošanas ar ostas kapteini.

77. Peldēšanās, makšķerēšana un zvejošana Rojas  ostas akvatorijā ir aizliegta.

78.  Par kuģa vai mantas nogrimšanu ostas akvatorijā kuģa kapteinis vai mantas īpašnieks nekavējoties ziņo ostas Kapteiņa dienestam un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Jūras administrācija”.

79.  Ostas kapteinis, saņemot ziņojumu no loča, ostas uzrauga vai citas personas, kura, veicot dienesta pienākumus, uz kuģa konstatējusi trūkumus, kas varētu ietekmēt kuģošanas drošību, kuģa apkalpes drošību un nodarīt kaitējumu jūras videi, ziņo par to valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Jūras administrācija” un Valsts vides dienestam.

VIII. Kuģu tauvošanās un stāvēšana ostā

80. Kuģu tauvošanās un attauvošanās darbus nodrošina piestātnes īpašnieks vai valdītājs.

81. Kuģiem aizliegts tauvoties pie piestātnēm, kuras tiek remontētas.

82. Kuģa kapteinis nodrošina drošu kuģa pietauvošanos un stāvēšanu ostā, kā arī drošības tehnikas un ugunsdrošības prasību ievērošanu.

83. Stāvot pie piestātnes, kuģis izliek trapu zem kura nostiprina tīklu, trapa tuvumā ir glābšanas riņķis, kas aprīkots ar līni, kuras garums ir vismaz 25 m, un gaismas boju. Tumšajā diennakts laikā traps ir labi apgaismots, bet ziemas laikā arī notīrīts no sniega un nodrošināts pret slīdēšanu.

84. Kuģi piestātnēs ir droši pietauvoti. Tauvas apgādā ar speciāliem vairogiem, kas nepieļauj grauzēju dzīvnieku pārvietošanos. Kuģa mehānismu dzēšanas sistēmas ūdens izvada atveres, ja tās atrodas augstāk par piestātni, apgādā ar aizsargvairogiem.

85. Kuģa tauvošanās otrajā korpusā aizliegta:
85.1. pie mazāka izmēra kuģa;
85.2. ja nav darba kārtībā tā galvenie dzinēji, enkura un stūres iekārtas;
85.3. pie kuģa ar bīstami kravu;

86. Stāvot pie piestātnes tumšā diennakts laikā, kuģa klājs ir labi apgaismots. Kuģi ar bīstamu kravu labi redzamā vietā izliek sarkanu riņķu uguni. Dienas laikā šāds kuģis paceļ signāla karogu "BRAVO".

87. Kuģim, stāvot pie piestātnes, aizliegts izgriezt aiz borta kravas ierīces, ja tās netiek izmantotas kravas operācijās.

88. Kuģa pietauvošanās un attauvošanās laikā nepiederošām personām aizliegts atrasties tauvošanas zonā.


89. Kuģiem, stāvot pie piestātnēm, aizliegts strādāt ar dzenskrūvi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams tauvošanas operācijas laikā.

90. Zemūdens darbus zem kuģa korpusa drīkst veikt tikai ar ostas kapteiņa atļauju

91. Kuģošanas līdzekļu bez dzinēja vai bojātu dzinēju stāvēšana ostā ir atļauta, ja tas ir saskaņots ar piestātnes īpašnieku, kuģa īpašnieku un ostas kapteini.

92. Par ostā esošā kuģa galvenā dzinēja iespējamo remontu ziņo ostas kapteinim un saskaņo ar piestātnes īpašnieku.

IX. Vides aizsardzības noteikumi

93. Kuģi, neatkarīgi no to karoga un piederības, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas ostā ievēro 1973. gada, ar 1978. gada labojumiem, Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL) un 1992. gada konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību ( Helsinku konvencija), kā arī  Latvijas Republikas normatīvos aktus un Latvijas Republikā spēkā esošās starptautiskās tiesību normas vides aizsardzības jautājumos.

94. Kuģi ar sprāgstvielām ( 1. klase pēc Starptautiskā Jūras bīstamo kravu kodeksa ( IMDG kodekss)),saspiestām gāzēm ( 2.klase pēc IMDG kodeksa) un radioaktīvajām vielām ( 7. klase IMDG kodeksa) Rojas ostā var ienākt aizliegts.

95. Kuģa kapteinim  24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā jāiesniedz ostas kapteinim Kuģa atkritumu deklarāciju.

96. Beramkravu iekraušanas un izkraušanas darbos ostā starp kuģa bortu un piestātni novelk brezentu vai tīklu, lai nepieļautu ostas akvatorijas piesārņošanu.

97. Piestātnes ostā apgādā ar konteineriem vismaz triju veidu atkritumiem- pārtikas, sausajiem naftu saturošiem un citiem sausajiem atkritumiem, ar atbilstošiem uzrakstiem uz tiem latviešu un angļu valodās.

98. Pirms ostas atstāšanas kuģis stacionārās vai pārvietojamās (tai skaitā autocisterna, peldošā iekārta, kuģis) kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas iekārtās ( turpmāk- pieņemšanas iekārtas) nodod  kuģa radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus.

99. Uz kuģa var atstāt kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzumu, kas nepārsniedz 25% no kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpības.

100. Kuģus, kuri veic regulārus un īsus reisus, ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu var atbrīvot no šo noteikumu 98. punktā minētajām prasībām vai noteikt palielinātu apjomu, kuru var atstāt uz kuģa pirms iziešanas no ostas.

101. Lai kuģis tiktu atbrīvots no šo noteikumu 98. punktā minētajām prasībām vai tiktu palielināts uz kuģa atstājamo kuģu radīto atkritumu daudzums, kuģa kapteinis ostas pārvaldē iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

101.1. ostu, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;
101.2. cik bieži kuģis ienāk ostā;
101.3. reisa ilgumu;
101.4. kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpību.

102. Ostas akvatorijā ir aizliegts novadīt no kuģiem jebkādus naftu saturošus, kaitīgas vielas saturošus ūdeņus, notekūdeņus, kā arī atkritumus, tai skaitā kravas pārsegumus, paliktņus, apšuvuma un iesaiņojuma materiālus. Minēto piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas vārsti ir aizvērti un noplombēti.

103. Ostas teritorijā ir aizliegta kuģu radīto atkritumu sadedzināšana.

104. Visas operācijas ostā ar naftu, to saturošiem ūdeņiem un citām kaitīgām vielām un atkritumiem veic, ievērojot MARPOL un Helsinku konvencijās noteikto, nepieļaujot vides piesārņošanu.

105. Kuģa kapteinis vai cita persona, kas konstatējusi naftas piesārņojumu vai tā draudus, nekavējoties ziņo par to ostas kapteinim vai personai, kas viņu aizvieto. Ostas kapteinis vai persona, kas viņu aizvieto turpmākās darbības veic atbilstoši „Rojas ostas avārijas seku likvidācijas plānam”.

106. Naftas piesārņojuma likvidēšanai ostas akvatorijā aizliegts izmantot preparātus, kas izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu.

107. Ja notikusi vides piesārņošana ostā, atbildīgs ir attiecīgā kuģa kapteinis, vai ostas objekta īpašnieks vai nomnieks, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

108. Krāsojot kuģi ir aizliegts piesārņot ostas akvatoriju ar krāsām vai to atliekām.

109. Ražošanas cehi, darbnīcas, noliktavas un to teritorijas sistemātiski jāattīra no ražošanas atkritumiem, bojātas taras un citiem atkritumiem. Objektu īpašnieki atbild par tīrību un kārtību savu objektu teritorijās.

X. Padziļināšanas darbi ostā

110. Padziļināšanas darbus ostas akvatorijā drīkst uzsākt tikai tad, ja tie ir iepriekš rakstiski saskaņoti ar Rojas  ostas pārvaldi un ostas kapteini, un ir saņemti Valsts vides dienesta izsniegti tehniskie noteikumi un saskaņojums no valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija”.

111. Grunts smēlēja darbības laikā ostas akvatorijā operatīvi paziņo ostas kapteinim trošu un enkuru izvietojumu.
 
112.  Grunts smēlējs vienmēr ir gatavs atlaist un ievilkt troses.

113.  Grunts smēlējs un grunts vedēji, kas strādā ostas akvatorijā, dod ceļu kuģiem, kas ienāk vai iziet no ostas.

114. Uz grunts smēlēja, kas strādā ostas akvatorijā, izliek ugunis un zīmes saskaņā ar 1972.gada Konvencijas par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG - 72) prasībām.

115.  Ja 113.punktā minētie kuģi neveic padziļināšanas darbus, tiem aizliegts atrasties uz kuģa ceļa, izņemot, ja tie ienāk vai iziet no ostas.

116.  Ja grunts smēlējam vienlaicīgi tuvojas divi kuģi no pretējām pusēm, priekšroka ir kuģim, kurš virzās uz izeju no ostas.

117. Piestātnes grunts smēlēju un grunts vedēju stāvēšanai ostā ierāda, saskaņojot ar ostas kapteini un piestātņu īpašniekiem.

118. Grunts smēlēji darba grafikus un režīmu saskaņo ar ostas kapteini.

XI. Komercdarbība ostā.

119.  Komercdarbība  Rojas ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, šiem ostas noteikumiem.

120. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nav saņēmusi Rojas ostas pārvaldes rakstisku atļauju vai nav noslēgusi līgumus par komercdarbību vai zemes nomu ostas teritorijā, aizliegts veikt jebkāda veida darbības Salacgrīvas ostas teritorijā.

121.  Rojas ostas valde nosaka zemes nomas maksu komercsabiedrībām ostas teritorijā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās normas.

122.  Zemes apakšnoma ostas teritorijā bez saskaņošanas ar Rojas ostas pārvaldi ir aizliegta.

123. Projektēšanas, celtniecības darbu, stacionāru kraušanas mehānismu un palīgmehānismu uzstādīšanu ostas teritorijā saskaņo ar Rojas ostas pārvaldi.

124.  Rojas ostas teritorijā, veicot pārtikas produktu iekraušanu - izkraušanu uz vai no zvejas kuģiem, visas fiziskās un juridiskās personas ievēro normatīvos aktus attiecībā uz higiēnas prasībām pārtikas produktu (t.sk. zvejas produktu) apritē.

125. Fiziskās un juridiskās personas, kuras veic saimniecisko darbību ostas teritorijā, ir reģistrētas Latvijas Republikas Komercreģistrā, un to darbība, ja tas paredzēts normatīvajos aktos, ir licencēta (sertificēta) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

XII. Caurlaižu un apsardzes režīms

126. Rojas ostas teritorijā caurlaižu un apsardzes režīmu nosaka Rojas ostas pārvalde.

127. Rojas ostas teritorijā esošās komercsabiedrības, uz kurām attiecas Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS kodekss) prasības, caurlaižu - apsardzes režīmu nodrošina saskaņā ar šo kodeksu. Rojas ostas pārvalde saskaņo, un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija apstiprina komercsabiedrību izstrādātos ostas iekārtu aizsardzības plānus.
128. Rojas ostas teritorijā esošajām komercsabiedrībām, kuras noslēgušas zemes nomas līgumus ar Rojas ostas pārvaldi, un uz kurām neattiecas ISPS kodeksa prasības, saskaņojot ar Rojas ostas pārvaldi, ir atļauts norobežot tās nomā esošās teritorijas, kā arī veikt tiem piederošo ostas teritorijā esošo ēku un iekārtu apsardzību. Rojas ostas pārvaldei ir tiesības pieprasīt no šīm komercsabiedrībām to teritorijas apsardzi atbilstoši ISPS kodeksa prasībām.

129. Ieejot vai iebraucot Rojas ostās teritorijā, jebkurai personai ir jābūt personu apliecinošam dokumentam, kuru pēc pieprasījuma uzrāda režīma nodrošināšanas iestādes, kā arī muitas un robežsardzes darbiniekiem pēc to pieprasījuma.

130. Dienestu pienākumu veikšanai, uzrādot dienesta apliecību vai dienesta caurlaidi, Rojas ostas teritorijā atļauts pārvietoties attiecīgu valsts dienestu pārstāvjiem un to transportam.

131. Par ostas teritorijā, piestātnēs vai noliktavās esošo kravu saglabāšanu atbild attiecīgās teritorijas, piestātnes, noliktavas īpašnieks vai lietotājs.

132. Kuģa un tā kravas apsargāšana, ja nav noslēgts attiecīgs līgums, ir kuģa apkalpes pienākums.


XIII. Muitas, robežapsardzības un sanitārais režīms

133. Robežapsardzības un muitas režīmu Rojas ostā nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likums, Imigrācijas likums, Muitas likums un citi normatīvie akti.

134.  Dzeramo ūdeni kuģis var saņemt no ūdens ņemšanas ietaisēm uz piestātnēm. Ūdeni no ostas akvatorijas aizliegts lietot kā dzeramo ūdeni.


135.  Sanitāro uzraudzību ostā veic valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra” un Pārtikas un veterinārais dienests. Šo dienestu prasības to kompetences ietvaros ir obligātas visiem kuģiem, fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas ostas teritorijā.

136. Par nelabvēlīgu sanitāri epidemioloģisko stāvokli uz kuģa vai slimiem apkalpes locekļiem, vai sanitāri bīstamu kravu, kuģa kapteinis ar aģenta starpniecību paziņo valsts aģentūrai „Sabiedrības veselības aģentūra” un Pārtikas un veterinārajam dienestam ne vēlāk kā 12 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā.

137. Kuģi, uz kuriem ir uzkrautas augu un dzīvnieku izcelsmes kravas, tiek pakļauti Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudei

XIV. Ugunsdrošības režīms

138. Ugunsdrošības režīmu ostas teritorijā nosaka Rojas ostas pārvalde.

139.  Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas Rojas ostas akvatorijā, un par 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem (SOLAS) prasību un citos normatīvajos aktos noteikto kuģu ugunsdrošības prasību izpildi atbild kuģa kapteinis .

140. Visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Rojas ostas teritorijā, ievēro Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Par ugunsdrošību katrā ostas rajonā vai komercsabiedrībā atbild attiecīgā rajona vai komercsabiedrības īpašnieks vai nomnieks.

141.  Ostas teritorijas ugunsbīstamajos rajonos izliek labi saredzamus brīdinājuma uzrakstus latviešu un angļu valodā, kā arī attiecīgas brīdinājuma zīmes. Tumšajā diennakts laikā šie uzraksti un zīmes ir apgaismoti.

142.  Uz visām piestātnēm izvieto skapjus ar ugunsdzēsības instrumentu komplektu.

143. Uz visiem kuģiem, ugunsdzēsības automašīnām un ugunsdzēsības posteņos ir ugunsdzēsības sistēmas starptautiskā tipa savienojumi.

144.  Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai. Ja kuģa ugunsdzēsības sistēmas kaut kāda iemesla dēļ nav darba kārtībā, kuģim ir jābūt gatavam pieslēgties krasta sistēmām.

145. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo ostas rajonu.

146. Degvielu kuģi drīkst uzpildīt no autocisternām vai degvielas liellaivas  precīzi ievērojot ugunsdrošības noteikumus.

147. Atklājot ugunsgrēka izcelšanos uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, ziņo ostas kapteinim  un ugunsdzēsības dienestam, kas nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsdzēšanas darbos.

148. Atklājot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties informē ugunsdzēsības dienestu, ostas kapteini (telefonu sarakstu skatīties 2.pielikumā), attiecīgo teritorijas īpašnieku vai nomnieku un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju visiem pieejamajiem līdzekļiem.

149.  Darbu ar uguni veikšanai:

149.1.  uz kuģošanas līdzekļiem nepieciešams saņemt rakstisku atļauju saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
149.2.  ostas teritorijā nepieciešams saņemt rakstisku atļauju arī no attiecīgās teritorijas īpašnieka vai nomnieka pilnvarotās atbildīgās personas par šīs teritorijas ugunsdrošību;
149.3.  kuģu remonta uzņēmumos atļauju izsniedz attiecīgā uzņēmuma ugunsdrošības speciālists vai norīkota atbildīgā persona par šīs teritorijas ugunsdrošību.

XV. Atbildība par Rojas ostas noteikumu neievērošanu

150. Par Rojas ostas noteikumu neievērošanu jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir atbildīga saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

151.  Rojas ostas pārvalde nav atbildīga par jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu.

152.  Visus Noteikumu pārkāpumus savas kompetences robežās izskata:
152.1.  ostas kapteinis par kuģošanas drošības jautājumiem;
152.2.  Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde par vides aizsardzības jautājumiem;
152.3.  ostas pārvaldnieks par visiem pārējiem šo noteikumu jautājumiem.

153.  Ja kuģis, stāvēdams ostā, kļūst bīstams apkārtējai videi un cilvēkiem, ostas būvēm, navigācijas iekārtām, citiem kuģiem, to var izraidīt no ostas uz kuģa īpašnieka rēķina. Rīkojumu par izraidīšanu dod ostas kapteinis, saskaņojot to ar ostas pārvaldi.

XVI. Papildus nosacījumi

154.  Visi kuģi un komercsabiedrības, organizācijas, juridiskās un fiziskās personas, kas atrodas vai darbojas Rojas ostā, bez šajos noteikumos minētajiem Latvijas Republikas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem ievēro:
154.1.  Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Pārskatītās rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostās, 2007. gada izdevums (IMO Revised Recommendations on the Safe Transport of Dangerous Cargoes and Related Activities in Port Areas 2007 edition (MSC.1/Circ.1216));
154.2.  Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksu (IMO Code of Safe Practice for Cargo Stowage and Securing (SJO rezolūcija A.714(17));
154.3.  Ro-ro terminālu droša darbība, 1997.gads. (ICHCA Safe Operation of Ro-ro Terminals, 1997);
154.4.  Starptautiskās Jūrniecības organizācijas/ Starptautiskās Darba organizācijas/ ANO Eiropas ekonomisko lietu komitejas Vadlīnijas kravas transporta vienību iepakošanai (IMO/ ILO/ UN ECE Guidelines for Packing of Cargo Transport Units (CTUs, 1997);
154.5.  Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Drošas prakses kodekss kokmateriālu pārvadāšanai uz kuģa klāja ar tā grozījumiem (Code of Safe Practice for Ships Carrying Timber Deck Cargoes, as amended, SJO rezolūcija A.715(17));
154.6.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.725/2004 par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības stiprināšanu;
154.7.  1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokola ar turpmākajiem grozījumiem, XI-2 nodaļa, (International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974 and its Protocol of 1988 (SOLAS),74 Chapter XI-2);
154.8.  Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums (spēkā ar 03.12.2003.).

XIX. Noslēguma jautājumi

155. Rojas ostas noteikumi apstiprināti Rojas ostas valdes sēdē 23. maijā 2013. gadā.

© Rojas Ostas Pārvalde, 2017 Izstrādāts: websoft.lv